Laboratorijas rokasgrāmata · Analītiskās metodes
Peptīdu noārdīšanās: oksidācija, deamidācija, hidrolīze un to izpausmes testēšanā
Peptīdu noārdīšanās ir virkne ķīmisko pārmaiņu, kas laika gaitā izmaina peptīdu, galvenokārt oksidācija, deamidācija, galvenās ķēdes hidrolīze un ciklizācija. Šajā rokasgrāmatā ir izskaidrots katrs no šiem procesiem, norādīts, kuras aminoskābes ir jutīgas, kā šīs pārmaiņas izpaužas kā masas nobīdes un jauni „ HPLC ” pīķi, kā arī paskaidrots, kāpēc daži šīs sērijas peptīdi ir trauslāki nekā citi.
Galvenie secinājumi
- Peptīdi sadalās, izmantojot nelielu skaitu ķīmisko reakciju ceļu: oksidācija (Met, Cys, Trp, His), deamidācija (Asn, Gln), galvenās ķēdes hidrolīze (jo īpaši pie Asp) un N-terminālā ciklizācija.
- Katram reakcijas ceļam ir raksturīga pazīme: oksidācija pievieno 16 Da, deamidācija — aptuveni 1 Da, bet hidrolīze rada fragmentus.
- Ūdens ir galvenais ķīmisko reakciju virzītājspēks, tāpēc liofilizētie peptīdi ir stabilāki un mitruma kontrole ir ļoti svarīga.
- Peptīdam, kurā nav jutīgo aminoskābju, piemēram, „ BPC-157 ”, ir mazāk iedarbības ceļu nekā peptīdam, kurā ir vairākas šādas aminoskābes, piemēram, Semax vai oksitocīns.
Kas ir peptīdu noārdīšanās?
Peptīdu noārdīšanās ietver visas ķīmiskās pārmaiņas, kas paredzēto molekulu pārveido par kaut ko citu. Pārskatā par peptīdu un proteīnu nestabilitāti aprakstīti tādi ķīmiskie procesi kā oksidācija, deamidācija, hidrolīze un izomerizācija, kā arī fizikālie nestabilitātes faktori, piemēram, agregācija. Lielākajai daļai ķīmisko procesu ir nepieciešams ūdens, tāpēc to norises ātrums ir atkarīgs no mitruma, pH un temperatūras, kā arī no sekvences.
Praktiskā sekas ir tāda, ka no sekvences var paredzēt, kā peptīds sadalīsies. Izvērtējot aminoskābju atlikumus, var noteikt, kurā vietā peptīds, visticamāk, būs neaizsargāts.
Tikai pētniecības vajadzībām. Šajā rokasgrāmatā izglītojošiem nolūkiem ir izskaidroti analītiskie un ķīmiskie jēdzieni. Uzņēmums „ Baltic Peptides “ piegādā savus savienojumus tikai laboratorijas pētniecības vajadzībām; tie nav zāles un nav paredzēti lietošanai cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Oksidācija: metionīns, cisteīns, triptofāns un histidīns
Sēru saturošie atlikumi ir visvairāk pakļauti oksidācijai. Metionīns oksidējas līdz sulfoksīdam (+16 Da), bet spēcīgāka stresa ietekmē — līdz sulfona (+32 Da), kam nepieciešams vienīgi izšķīdušais skābeklis un laiks. Cisteīns var veidot disulfīdus vai pāriet augstākos oksidācijas stāvokļos, savukārt triptofāns un histidīns ir jutīgi pret oksidāciju bargākos apstākļos. Peptīdu pārskatā norādīts, ka peptīdi, kas satur Cys, Met vai Trp, ir pakļauti oksidācijai, ko paātrina atkausēšanas un sasaldēšanas cikli.
Oksidētie produkti parasti tiek eluēti agrāk uz apgriezto fāžu HPLC , jo tiem ir lielāka polaritāte, un +16 Da nobīdi ir viegli pamanīt, izmantojot masu spektrometriju.
Deamidēšana: asparagīns un glutamīns
Asparagīns un, lēnāk, glutamīns pārvērš sānu ķēdes amīdu par karbonskābi, pievienojot aptuveni 0,98 Da un radot negatīvu lādiņu. Asn deamidācija noris, izmantojot ciklisku sukcinimīda starpproduktu, kas atveras, veidojot aspartātu vai izoaspartātu, kā aprakstīts pētījumā par Asn deamidāciju. Ātrākā reakcija notiek tad, ja aiz Asn seko neliels atlikums, piemēram, glicīns, tāpēc sekvences konteksts ir svarīgs.
Šajā sērijā CJC-1295 aizstāj GHRH(1-29) dabisko Asn8 ar Gln — tas ir viens no četriem aizvietojumiem, kas paredzēti stabilitātes uzlabošanai, kā aprakstīts rakstā „Kas ir CJC-1295 bez DAC?”.
Hidrolīze un ciklizācija
Neitrālā pH līmenī peptīda saite hidrolizējas kinētiski lēni, taču skābā vai bāziskā vidē galvenā ķēde var sadalīties fragmentos, kuru masas atbilst sekvenču apakšsekvencēm. Aspartātu saturošie motīvi, jo īpaši Asp-Pro un Asp-Gly, ir vieni no nestabilākajiem. Hidrolīzei nepieciešams liels ūdens daudzums, tāpēc liofilizācija to tik efektīvi ierobežo.
Arī peptīdi ar brīvu N-galu var ciklizēties: galējais amīns reaģē ar otro aminoskābes atlikumu un atbrīvo ciklisko dipeptīdu (diketopiperazīnu), atstājot saīsinātu peptīdu. Prolīns 2. pozīcijā veicina šo procesu.
Kādi peptīdi rada kādus riskus
| Peptīds | Nozīmīgi atlieku daudzumi | Galvenie maršruti, kam jāpievērš uzmanība |
|---|---|---|
| BPC-157 | Nav Cys, Met, Trp, Asn vai Gln | Ir tikai daži ķīmiskie sintēzes ceļi; tiek veikta tikai galvenās ķēdes hidrolīze |
| Semax | N-terminālais Met, His | Metionīna oksidēšanās (+16 Da) |
| Sermorelīns | Met27, Asn8 | Oksidēšana un deamidēšana |
| Oksitocīns | Cys1–Cys6 disulfīds, Asn, Gln | Disulfīdu pārkārtošanās, deamidācija |
| DSIP | N-terminālais Trp, Asp | Triptofāna oksidācija |
| KPV | Nav Met, Cys, Trp, Asn vai Gln | Daži ķīmiskie procesi |
Tās ir prognozes, kas balstās uz atlieku datiem, nevis stabilitātes mērījumi konkrētai partijai.
Kā degradācija izpaužas testēšanā
- Masu spektrometrija: +16 Da (oksidācija), +0,98 Da (deamidācija), fragmenti (hidrolīze), -17 vai -18 Da sukcinimīda starpproduktiem.
- HPLC: jauni pīķi, kas tiek eluēti pirms vai pēc galvenā pīķa, samazinot tīrības pakāpi, kas izteikta kā laukuma procentuālā daļa.
- Tīrais saturs un mitrums: uzsūktā ūdens daudzums samazina peptīdu daļu pat tad, ja tīrība paliek nemainīga.
Tāpēc sertifikātā jānorāda gan tīrība, gan masa. Lai uzzinātu, kā notiek atdalīšana, skatiet sadaļu „Kas ir HPLC ”.
Ko tas nozīmē attiecībā uz datu uzglabāšanu
Tā kā ķīmiskās reakcijas virza ūdens, skābeklis, siltums un gaisma, standarta laboratorijas prakse paredz, ka liofilizētus peptīdus jāuzglabā aukstumā, sausumā, hermētiski noslēgtos traukos un aizsargātus no gaismas, kā arī jāizvairās no atkārtotiem sasaldēšanas un atkausēšanas cikliem peptīdiem šķīdumā. Iepriekš minētie apsvērumi izskaidro, kāpēc šie soļi ir svarīgi, nevis nosaka konkrētu protokolu. Praktiskā kārtība ir saistīta ar to, kā uzglabāt peptīdus.
Skatīt arī peptīda nolasīšanas rokasgrāmatu COA. Partiju pārskati ir pieejami lapāCOA .
Avoti un papildu literatūra
- Stratēģijas proteīnu un peptīdu nestabilitātes pārvarēšanai bioloģiski noārdāmās zāļu piegādes sistēmās (2023. gada pārskats). PMC
- Kombinēta eksperimentāli teorētiska pieeja spontānās Asn deamidācijas mehānismam. PMC
- Jauna inhalējama peptīda terapijas līdzekļa formulējums: liofilizētu peptīdu mitrums un stabilitāte. PMC
Visi „ Baltic Peptides “ produkti tiek piegādāti tikai laboratorijas pētniecības vajadzībām. Tie nav zāles, uztura bagātinātāji vai pārtikas produkti, un tie nav paredzēti lietošanai cilvēkiem vai dzīvniekiem. Šajā rakstā ir izskaidroti analītiskie un ķīmiskie jēdzieni, un tas ir paredzēts vienīgi izglītojošiem nolūkiem.
Bieži uzdotie jautājumi
Bieži uzdotie jautājumi
Kas ir peptīdu noārdīšanās?
Kuras aminoskābes ir visneaizsargātākās?
Cik lielā mērā oksidācija maina peptīda masu?
Kas ir deamidācija?
Kāpēc ūdens ir svarīgs peptīdu noārdīšanās procesā?
Kā degradācija izpaužas „ HPLC ” hromatogrammā?
Vai visi peptīdi sadalās ar vienādu ātrumu?
Lasiet tālāk
Ieteicamā literatūra
Kas ir liofilizācija?
Kāpēc ūdens noņemšana stabilizē peptīdu?
Kā uzglabāt peptīdus
Liofilizētu pētniecības savienojumu uzglabāšana un apstrāde.
Peptīdu masu spektrometrija
Kā masas izmaiņas liecina par oksidāciju un deamidāciju.
Neatkarīgi „ HPLC ” un masu spektrometrijas dati par katru partiju
Neatkarīgie „ HPLC ” un masu spektrometrijas rezultāti katrai partijai, kas tiek nosūtīta no ES.
